gadā, kad krietni latvieši - Jānis un Biruta pārcēlās uz dzīvi Liepkalnos un nolēma audzēt avenes tā, lai veselīgās ogas pietiek gan bērniem un mazbērniem (šobrīd jau septiņiem), kā arī lai paši var saēsties cik uziet. Jānis, būdams pedants, veidojot rindas talkā ņēma metrmēru un līmeņrādi, savukārt Biruta aprunājās ar katru stādu, jo augi jau tomēr ir dzīvas būtnes. Rezultāts neizpalika - no pār
is aveņu rindām dažu gadu laikā saimniecība ir izaugusi tik ļoti, ka pašu spēkiem ogas vairs apēst nav iespējams. Avenēm ir piebiedrojušās kazenes, kas pēc savas uzturvērtības ir daudz vērtīgākas. Lai gan saimniecība plešas plašumā, pamatprincips ir saglabāts - viss tiek audzēts kā priekš sevis, nekādas ķimikālijas audzēšanas procesā netiek pielietotas!
